MAPPF - CRS Asina MoU Konaba Produs Lalar Ba Hahan Ikan
Dili-Ministériu
Agrikultura Pecuaria pesca no Floresta (MAPPF) asina Memorandu Of Understanding
(MoU) ho Parseiru dezenvolvimentu Catholic Relief Services (CRS) konaba oinsa
produs lalar metan ba hahan Ikan. MoU refere ofisialmente asina husi Ministru
MAPPF Marcos “Mameta” da Cruz no durasaun ba MoU ne’e tinan ida. Atividade ne’e
realiza iha Loron Tersa (11/11/25) iha Salaun Uma Adat Comoro
Iha
entrevista Sekretario Estadu Peskas, Domingos da Conceição “Macaro”, hato’o nia
agradese ba inisiativa husi Parseiru CRS ne’ebé mak hakarak koopera diak ho
MAPPF. Kooperasaun ne’e importante tebes, liga ba atividade aquicultura nian,
durante atividade Aquicultura ka hakiak nain sira enfrenta tebes problema hahan
Ikan, nune’e hahan Ikan ne’ebé mak importa ninia presu mós karun tebes, no
dalabarak konsentra de’it iha kapital la konsegue destribui ba to’o iha area
rural sira entaun difikulta tebes hakiak na’in sira.
SEP
akresenta, komunidade hakiak nain sira, iha vontade atu hakiak Ikan, maibe
dezafiu mak hahan Ikan ne’eduni ho programa CRS nian ne’ebé hakiak lalar metan bele
sai hanesan ai-han ne’ebé mak bele substitui ai-han importadu hanesan pellet,
ida ne’e pasu ida ne’ebé mak diak tebes, tanba bele fasilita hakiak nain sira.
Mesmu ho volume ne’ebé ki’ik, maibé hahú husi ki’ik ne’e bele sai bo’ot.
“Atividade
refere hala’o iha Munisipio Viqueque, hau rasik ba observa diretamente, hau
hare katak programa ne’e diak tebes, no agora espanda tan ona ba Munisipio
Baucau, entaun ida ne’e bele loke ona espasu ne’ebé mak pozitivu ba ita nia
komunidade hakiak nain sira bele asesu, ao mesmo tempu sira mós bele iha
koñesementu atu bele dezenvolve lalar metan ne’e ba aihan Ikan.”tenik
SEP
Iha
fatin hanesan, Country Manager CRS Yane Tamonob Pinto esplika, CRS asina akordu
ho MAPPF atu bele suporta hakiak na’in sira iha Munisipiu ne’ebé sei determina atu bele fo treinamentu ka
kapasitasaun ba to’os nain sira ne’ebé hakarak hakiak Ikan, hanesan alternativu
ba hahan uma laran nian iha parte oinsa bele produs ba hahan Ikan.
“Ita
hatene katak ita nia to’os nain sira durante ne’e hasoru problema wainhira atu
asesu ba hahan Ikan hanesan pellet, liu husi Teknolojia ou aprosimasaun ne’ebé
CRS halo hela iha grupu tarjeitu, ami mos fo treinamentu ba to’os nain sira konaba
oinsa hakiak lalar metan, ne’e hanesan alternativu ba hahan Ikan nian ne’ebé
baratu no mós bele hetan iha sira nia uma sorin,
ne’ebé la presiza hasai osan, sira presiza servisu maka’as konsisten no
komitmentu ba iha produs hahan ikan nian
de’it.” Katak Yane
Nia
informa, CRS komesa ninia projeitu pilotu iha Munisipio Viqueque no Baucau ho
grupu pilotu uma kain 20, kada uma kain sira halo kolan rua ou tolu bazeia ba
sira nia forsa, hanesan ita hatene katak sira halo ida ne’e manual, entaun buat
sira ne’e mak sira halo hela. Ne’e hanesan Pilotu, CRS mós sei esforsu atu
habelar atividade pilotu ne’ebé mak sira halo ona ba iha Munisipio seluk. fiar
katak ho kolaborasaun ka asina akordu ho MAPPF sei bele atinji liu tan ema
barak ninia suporta sir aba atividade refere.
Portanto
seremonia asina MoU ne’e partisipa husi Ministro MAPPF, Secretario Estadu
Pescas, Country Manager CRS, Diretór Geral Pescas no mós Funsionario tekniku
husi Dirasaun Jeral Pescas nian. (Ekipa DMEA)