PM LANSA FATUK DAHULUK ESKEMA IRRIGASAUN UATUWA-BAUCAU
Baucau, 16/8/2025, Primeiru Ministru (PM),
Kayrala Xanana Gusmão akompaiña husi
Ministru Agrikultura Pekuária Peska no Floresta , membru governu balun inklui deputadu sira
lansa fatuk dahuluk ba eskema irrigasaun Uatuwa ne’ebé mak sei kanaliza ba be
natar sira iha suku 7 atu nune’e bele hasa’e produsaun hare iha parte
Baucau.
Primeiru Ministru RDTL, Kayrala Xanana
Gusmão iha diskursu katak, husu ba kompañia ne’ebé mak hetan projeitu ba
konstrusaun eskema irrigasaun ne’e tenki servisu diak no servisu tuir tempu
ne’ebé mak detremina tuir kontratu no husu mós ba autoridade no komunidade
inklui joven sira atu kontribui ba dezenvolvimentu refere nune’e ba oin bele
deminui inportasaun tanba to’o agora fos inportasaun mak seibarak iha
Timor-Leste.
PM mós salienta, katak hahan ne’ebé mak
inporta husi nasaun Malaysia, Vietnam, India no nasaun sira seluk Timor mós
bele produs nune’e governu tau atensaun ba área agrikultura hodi konstrui
eskema irrigasaun ne’e rasik ne’eduni husu ba komunidade tomak atu bele
kontribui tanba benifisiu husi irrigasaun ne’e komunidade sira iha Munisípiu
Baucau.
Iha Fatin hanesan, Ministru Agrikultura
Pekuária Peska no Floresta, Marcos “MAMETA” DA Cruz esplika, projetu eskema irrigasaun ne’e projetu boot
ne’ebé mak sei fo benifisiu ba ema barak tanba ne’e dezenvolvimentu iha setór
agrikultura mak presija tebes infrastrutura baziku hanesan irrigasaun tanba
governu hahú huis kuantru governu konstitusional to’o agora governu konstrui
ona eskema irrigasaun 10 mak dadaun ne’e lao hela iha Timor laran.
Ministru
hatutan, Eskema irrigasaun hirak ne’e iha Bebui Uatulari Viqueque, Larisula
Baugia -Baucau, Bulutu Manatuto, Raibere -Ainaro, Oebaba-Zumalae Covalima,
Tono-Oecusse ne’e kontrusaun sira ne’ebé mak governu konstrui iha Kuatru no
Kintu Governu Konstritusionál, iha governu dasia nian konstrui eskema
irrigasaun boot rua mak Irrigasaun Galata-Venilale Baucau ne’e sei kanaliza be
ba natar kuaze 800 ektare no eskema irrigasaun Laiva- Lautem ne’e iha ona progresu kontrusaun 95%.
Iha Nonu Governu
ida ne’e governu konstrui eskema irrigasaun 8 ne’ebé mak Minisériu Agrikultura
hahú halo ona lansamentu fatuk dahuluk ba eskema irrigasaun iha Maliana II ne’e
sei kobre natar barak no dadaun ne’e
kontrusaun lao hela iha ona 15%, natar barak iha parte samalari to’o iha seiçal
nian abandona maibé iha tinan ida ne’e governu liu husi Ministériu Agrikultura
destaka makina pezadu iha fatin hirak ne’eb’e mak abandona ne’eduni iha tinan
ne’e natar barak mak reativa fila-fali. “ Iha tempu badak Ministériu mós sei
halo lansamentu ba eskema irrigasun iha mota irabere entre Uatucarbau Viqueque
no Iliomar Munisípiu Lautem nian, no kontinua ba iha maukola Zumalae, Betanu
-Manufahi no eskema irrigasaun iha mota laclo Manatuto”. Tenik Ministru
Alende ne’e Prezidenti Autoridade Municipal Baucau,
Veneranda Lemos hamutuk ho ekipa boot Baucau nian agradese ba nonu governu
konstritusional ne’ebé mak halo desizaun diak
no boot tebes ba mega projetu ba eskema irrigasaun Uatuwa ne’ebé mak sei
fo benifisiu ba komunidade iha suku Garivai, Samalari,buruma, seiçal no seluk
tan. “ Fatin ne’ebé mak konstrui eskema irrigasaun ne’e naran Wailesu Falun Lomisa dehan katak lulik ne’ebé mak as
liu, tanba ne’e be ne’eb’e mak sulin husi mota uatuwa ne’e be mai husi larigutu no parte venilale nian
tesik mai to’o iha Seiçal, fatin ne’e mos konsidera hanesan dapur lulik ba komunidade sentru
Fatumak no Baucau villa ho naran tradisionál mak Lomisa”.
PAM mós hatutan,
iha tinan barak natar barak mak abandona tanba be laiha maibé ho forsa
Ministériu Agrikultura ninian lao hodi
haree fatin sira ne’e katak povu tenki moris no povu labele hamlaha tanba ne’e
Ministériu esforsu hodi natar sira ne’ebé mak durante ne’e abandona bele
reativa fila-fali ne’eduni ba oin ho eskema irrigasaun Galata no Uatuwa
Garivai-Samalari sei hatudu ba ema hotu katak Baucau sei fo han ba an rasik no
povu tomak husi nia produtu lokál sira.
Iha serimónia lansamentu fatuk dahuluk ne’e
partisiap husi Sekretariu Estadu, Pekuária, Peskas, Floresta, Secoms,SEcoop,
Deputadu husi Parlamentu Nasionál balun, reprejentante banku mundial iha
Timor-Leste,Reprejentante MPIE, ADN, Diretór jerál no Nasionál MAPPF, Vetarnu
sira no komunidade sira iha Gavivai -Samalari. Ekipa DMEA