Detail Notisia

PM LANSA FATUK DAHULUK ESKEMA IRRIGASAUN UATUWA-BAUCAU

Baucau, 16/8/2025, Primeiru Ministru (PM), Kayrala Xanana Gusmão akompaiña husi  Ministru Agrikultura Pekuária Peska no Floresta ,  membru governu balun inklui deputadu sira lansa fatuk dahuluk ba eskema irrigasaun Uatuwa ne’ebé mak sei kanaliza ba be natar sira iha  suku 7  atu nune’e bele hasa’e produsaun hare iha parte Baucau.

Primeiru Ministru RDTL, Kayrala Xanana Gusmão iha diskursu katak, husu ba kompañia ne’ebé mak hetan projeitu ba konstrusaun eskema irrigasaun ne’e tenki servisu diak no servisu tuir tempu ne’ebé mak detremina tuir kontratu no husu mós ba autoridade no komunidade inklui joven sira atu kontribui ba dezenvolvimentu refere nune’e ba oin bele deminui inportasaun tanba to’o agora fos inportasaun mak seibarak iha Timor-Leste.

PM mós salienta, katak hahan ne’ebé mak inporta husi nasaun Malaysia, Vietnam, India no nasaun sira seluk Timor mós bele produs nune’e governu tau atensaun ba área agrikultura hodi konstrui eskema irrigasaun ne’e rasik ne’eduni husu ba komunidade tomak atu bele kontribui tanba benifisiu husi irrigasaun ne’e komunidade sira iha Munisípiu Baucau.

Iha Fatin hanesan, Ministru Agrikultura Pekuária Peska no Floresta, Marcos “MAMETA” DA Cruz esplika,  projetu eskema irrigasaun ne’e projetu boot ne’ebé mak sei fo benifisiu ba ema barak tanba ne’e dezenvolvimentu iha setór agrikultura mak presija tebes infrastrutura baziku hanesan irrigasaun tanba governu hahú huis kuantru governu konstitusional to’o agora governu konstrui ona eskema irrigasaun 10 mak dadaun ne’e lao hela iha Timor laran.

Ministru hatutan, Eskema irrigasaun hirak ne’e iha Bebui Uatulari Viqueque, Larisula Baugia -Baucau, Bulutu Manatuto, Raibere -Ainaro, Oebaba-Zumalae Covalima, Tono-Oecusse ne’e kontrusaun sira ne’ebé mak governu konstrui iha Kuatru no Kintu Governu Konstritusionál, iha governu dasia nian konstrui eskema irrigasaun boot rua mak Irrigasaun Galata-Venilale Baucau ne’e sei kanaliza be ba natar kuaze  800 ektare  no  eskema irrigasaun Laiva- Lautem  ne’e iha ona progresu kontrusaun 95%.

Iha Nonu Governu ida ne’e governu konstrui eskema irrigasaun 8 ne’ebé mak Minisériu Agrikultura hahú halo ona lansamentu fatuk dahuluk ba eskema irrigasaun iha Maliana II ne’e sei kobre natar barak  no dadaun ne’e kontrusaun lao hela iha ona 15%, natar barak iha parte samalari to’o iha seiçal nian abandona maibé iha tinan ida ne’e governu liu husi Ministériu Agrikultura destaka makina pezadu iha fatin hirak ne’eb’e mak abandona ne’eduni iha tinan ne’e natar barak mak reativa fila-fali. “ Iha tempu badak Ministériu mós sei halo lansamentu ba eskema irrigasun iha mota irabere entre Uatucarbau Viqueque no Iliomar Munisípiu Lautem nian, no kontinua ba iha maukola Zumalae, Betanu -Manufahi no eskema irrigasaun iha mota laclo Manatuto”. Tenik Ministru

Alende ne’e  Prezidenti Autoridade Municipal Baucau, Veneranda Lemos hamutuk ho ekipa boot Baucau nian agradese ba nonu governu konstritusional ne’ebé mak halo desizaun diak  no boot tebes ba mega projetu ba eskema irrigasaun Uatuwa ne’ebé mak sei fo benifisiu ba komunidade iha suku Garivai, Samalari,buruma, seiçal no seluk tan. “ Fatin ne’ebé mak konstrui eskema irrigasaun ne’e naran Wailesu  Falun Lomisa dehan katak lulik ne’ebé mak as liu, tanba ne’e be ne’eb’e mak sulin husi mota uatuwa ne’e  be mai husi larigutu no parte venilale nian tesik mai to’o iha Seiçal, fatin ne’e mos konsidera  hanesan dapur lulik ba komunidade sentru Fatumak no Baucau villa ho naran tradisionál mak Lomisa”.

PAM mós hatutan, iha tinan barak natar barak mak abandona tanba be laiha maibé ho forsa Ministériu Agrikultura ninian  lao hodi haree fatin sira ne’e katak povu tenki moris no povu labele hamlaha tanba ne’e Ministériu esforsu hodi natar sira ne’ebé mak durante ne’e abandona bele reativa fila-fali ne’eduni ba oin ho eskema irrigasaun Galata no Uatuwa Garivai-Samalari sei hatudu ba ema hotu katak Baucau sei fo han ba an rasik no povu tomak husi nia produtu lokál sira.

Iha serimónia lansamentu fatuk dahuluk ne’e partisiap husi Sekretariu Estadu, Pekuária, Peskas, Floresta, Secoms,SEcoop, Deputadu husi Parlamentu Nasionál balun, reprejentante banku mundial iha Timor-Leste,Reprejentante MPIE, ADN, Diretór jerál no Nasionál MAPPF, Vetarnu sira  no komunidade   sira iha Gavivai -Samalari. Ekipa DMEA